Elpceļu atvēršana: no manuālām metodēm līdz caurulītēm

Traucēta elpceļu caurlaidība ir viens no ātrāk nāvi izraisošajiem stāvokļiem traumu vai akūtu saslimšanu laikā. Bezsamņas stāvoklī esoša cilvēka mēles muskuļi atslābst un, atkrītot atpakaļ, var pilnībā nobloķēt gaisa piekļuvi rīklei un plaušām. Spēja ātri atpazīt šo problēmu un veikt nepieciešamās darbības ļauj saglabāt cietušā dzīvību līdz mediķu ierašanās brīdim.

Elpceļu nosprostošanās cēloņi un atpazīšana

Atslābusi mēle ir visbiežākais elpceļu bloķēšanas cēlonis bezsamņas stāvoklī. Tāpat caurlaidība var tikt traucēta asiņu, vemšanas masu, zobu nolūzumu, svešķermeņu vai audu tūskas dēļ pēc traumas un apdeguma. Ja cietušais ir bez samņas, vispirms nepieciešams novērtēt, vai viņš elpo.

Sēkšana, krākšana, burbuļošana vai pilnīga skaņas neesamība, kustoties krūškurvim, liecina, daļēji vai pilnībā ir nobloķēti elpceļi. Ja pamanāt šīs pazīmes, nekavējoties zvaniet 112 un sāciet palīdzības sniegšanas darbības. Saskaņā ar pamatdzīvības uzturēšanas un AED vadlīnijām, elpceļu atvēršana tiek veikta uzreiz pēc apziņas novērtēšanas.

Manuālās elpceļu atvēršanas meotdes

Ja nav nekādu speciālu līdzekļu, elpceļus var atvērt ar manuālām metodēm. Metodes izvēle ir atkarīga no tā, vai ir aizdomas par kakla un mugurkaula traumu.

• Galvas atliekšana un zoda pacelšana: Šī ir standarta metode, kad nepastāv mugurkaula traumas risks. Viena roka tiek novietota uz cietušā pieres un galva uzmanīgi tiek atliekta atpakaļ. Otrās rokas divu pirkstu galiem aizķer apakšžokļa kaula daļu un zods tiek pacelts uz augšu. Šī darbība pavelk mēles sakni prom no rīkles aizmugurējās sienas.
• Apakšžokļa pacelšana (bez galvas atliekšanas): Tiek lietota tad, kad ir aizdomas par mugurkaula traumu (piemēram, nokrītot no augstuma vai pēc ceļu satiksmes negadījuma). Palīdzības sniedzējs nometas ceļos aiz cietušā galvas, satver ar abām rokām apakšžokļa leņķus un pabīda žokli uz augšu un uz priekšu, neatliecot galvu.

Nazofaringālā caurulīte (NPA): kas tas ir un kad lietot?

Manuālās meotdes prasa nepārtrauktu palīdzības sniedzēja klātbūtni blakus un roku turēšanu. Turklāt, transportējot cietušo, noturēt atvērtus elpceļus ar rokām var būt sarežģīti. Šādās situācijās tiek izmantota nazofaringālā caurulīte nazosafe vai regulējama RUSCH nazofaringālā caurulīte.

Nazofaringālā caurulīte ir mīksta, elastīga gumijas vai plastmasas caurulīte, ko ievada caur deguna eju līdz rīkles aizmugurējai sienai. Tā izveido atvērtu kanālu gaisam cauri mēles saknei un mīkstajām aukslējām. Šo līdzekli labi tolerē pat daļēji apzinīgi pacienti, jo tas reti izraisa vemšanas refleksu, pretēji orofaringālajām caurulītēm. Nazofaringālo caurulīti nedrīkst lietot, ja ir izteiktas galvaskausa pamatnes lūzumu pazīmes vai sejaskausa vidējās daļas masīva trauma.

Nazofaringālās caurulītes ievadīšanas gaita

Drošai un pareizai caurulītes ievadīšanai nepieciešama atbilstoša sagatavošanās. Ievadīšanas soļi ir šādi:

1. Izmēra izvēle: Caurulītes garumu mēra no cietušā deguna gala līdz auss ļipiņai.
2. Sagatavošana un ieziešana: Caurulīte no ārpuses tiek ieziesta ar ūdens bāzes lubrikantu – bieži tas ir komplektā kopā ar caurulīti.
3. Ievadīšana: Palīdzības sniedzējs uzmanīgi paceļ deguna galu. Caurulīti ievada labajā deguna ejā (ja tā nav bojāta) ar slīpo galu pret deguna starpsienu. Caurulīti bīda taisni atpakaļ, perpendikulāri sejai, nevis uz augšu deguna kaula virzienā.
4. Procedūras pabeigšana: Caurulīti bīda uzmanīgi, bez spēka, līdz tās ārējā mala (atloks) pieguļ deguna nāsim. Ja jūtama pretestība, var mēģināt caurulīti nedaudz pagriezt vai ievadīt caur otru nāsi.

Citi elpceļu līdzekļi un to ierobežojumi

Veselības aprūpes speciālisti un paramediķi izmanto uzlabotākus līdzekļus elpceļu nodrošināšanai. Piemēram, I-GEL virsrīkles caurulīte ļauj ātri noblīvēt rīkli bez balona piepūšanas, savukārt atsūkšanai var tikt izmantota TyTek Medical vienreizējās lietošanas pārnēsājamā atsūkšanas ierīce.

Tāpat taktiskajā medicīnā pastāv invazīvas procedūras, piemēram, krikotirotomija – ķirurģiska elpceļu atvēršana caur gredzenkrustskrimšļa membrānu, kad visas citas meotdes nedarbojas. Šo procedūru veic tikai pilnīga augšējo elpceļu nosprostojuma gadījumā, un tai nepieciešama īpaša sagatavošanās, atbilstoša kvalifikācija un aprīkojums. Bez īpašas apmācības veikt ķirurģiskus iegriezumus ir bīstami.

Stabilā sānu guļa

Ja cietušais ir bez samņas, elpo patstāvīgi un viņam nav smagu traumu, kas prasītu gulēšanu uz muguras, viņu ieteicams novietot stabilajā sānu guļā. Šī pozīcija neļauj mēlei aizsprostot elpceļus, un vemšanas gadījumā šķidrumi iztek no mutes un ir mazāka iespēja, ka tie nokļūs elpceļos.

Uz sāniem guļošiem pacientiem atvērti elpceļi paliek droši, tomēr ir nepieciešams nepārtraukti pārbaudīt viņu elpošanu līdz neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes ierašanās brīdim. Ja cietušā elpošana apstājas, viņu nepieciešams pagriezt uz muguras un sākt atdzīvināšanu.

Elpceļu atvēršanas meotžu salīdzinājums

Vēlaties iemācīties to veikt praktiski? Organizējam taktiskās medicīnas apmācības – vairāk informācijas mokymai@parakomanai.lt.

Nematradāt nepieciešamo līdzekli? Rakstiet uz parduotuve@parakomanai.lt – palīdzēsim.

Avoti

• Eiropas Atdzīvināšanas padome (ERC): erc.edu
• Deployed Medicine (TCCC vadlīnijas): deployedmedicine.com
• Lietuvas Sarkanais Krusts: redcross.lt
• Palīdzības dienestu zvana centrs (Lietuva): 112.lt